Vilkats atsvabināts.

6. H. Skujiņa no 52 g. v. J. Gaiļa Aumeisteŗos.

Saimnieks aris tīrumā. Ka pienācis brokašu laiks, ta saimnieks uz ežīnas ēdis. Bet nu danācis vilks, notupies saimniekam pretī, žēli smilkstēš un vilkam acis bīš pillas asaru. Saimnieks domāš, ka vilkam griboties laikam skaudīgi ēst, nogriezis maizes ricīnu, uzdūris uz dūcīša un devis vilkam, jo bīš bailes no plikiem nagiem dot, ka vilks nesagrāb ar zobim nagus. Vilks daskrēš, saķēris maizi ar visu dūcīti un mežā iekšā! Saimnieks akal sācis art. Pēc tāda laicīna no meža iznācis jaunc cilvēks, danācis pie saimnieka, atdevis dūcīti un stāstīš, kā ar šo bīš, kā šo buris aiztriecis vilkačos un šim būtu vē ilgi par vilkaci jādauzās, ja saimnieks nebūtu šim iedevis skāba rauga maizi.