Vilkats atsvabināts.

8. B. Kļaviņš Mālupē. LP, VII, I, 905, 6.

Viens saimnieks bijis no burvjiem apburts par vilkaci un tūliņ aizlēcis uz mežu. Arāji turpat mežmalā aruši. Te piepēži no meža izlēcis vilks un arāji to pazinuši par vilkaci. Kad sākuši ēst, tad vilkacis piegājis tuvāk, nosēdies un žēli žēli skatījies uz arājiem. Arāji nometuši gabaliņu maizes vilkacim. Vilkacis ar maizi ielēcis krūmos, apēdis un iznācis par cilvēku ārā, stāstīdams arājiem: «Kad es. par vilkaci būdams, pielēcu pie kādas aitas un gribēju to ķert, tad aitas tur vairs nebija - aitas vietā akmens jeb celms bija gadījies.»