Vilkats atsvabināts.

9. H. Skujiņa no 93 g. v. Līzes Balodes Aumeisteŗos.

Saimnīca skrēsi vilkatās. Reiz mājas puisis redzēš, ka saimnīca mežā noģērbas plika, izlien cau koka sakni &127;m paliek par vilkatu. Puisis saņēmis saimnīcas drēbes un nolicis citā vietā Kā nu puisis apcilāš saimnīcas drēbes, tā šī vai(r)s nevarēsi tikt apakaļ par cilvēku un šai bīš jāpaliek par vilkatu. Pagāš labs lugs un saimnīca skrēsi par vilkatu apkārt. Reiz vilkata pieskrēsi pie ganu meitas, attupusies šai pretī un vilkatai acis bīš pillas asaru. Ganu meita pašu lāgu ēdusi launadzīnu. Ganu meitai apskrēsies sirds, ka vilkatai acis pillas asaru, un šī pasviedusi vilkatai mazu kancīti maizes. Vilkata saķērusi maizes kancīti; kāri aprījusi un tū1ī palikusi par cilvēku.