Vilkats atsvabināts.

11. H. Skujiņa Aumeisteŗu pag.

Vecos laikos vienā mājā dzīvojis vecs vecis, ko saukuši par Vilku Tomiņu. Tomiņš bieži vien aizskrējis par vilku uz nāburgu ganiem un ķerstījis aitas. Visi gani Tomiņu pazinuši un arī viņš pats nācis pie ganiem. Kad viens gans nometis maizes kumosiņu, tad Tomiņš to saķēris un aprijis. Tad arī Vilku Tomiņš tūliņ nometis vilka ādu un palicis par cilvēku.