Vilkats atsvabināts.

12. D. Ozoliņš Jaun-Rozē. LP, V, 126, 44, 11.

Kuods saiminīks mežā ors. Saiminīca pēc pirmā cieliņa (cēliena) iznasusa brūkasti. Adūt otnuocs vilks. Šis nūdūmajs, kuo vilks skrīs pī zirga, todieļ svīds puor muguru nāzi vilkam. Vilks poņiems nāzi un īguojs mežā. Por kuodu loiciņu iznuocs otkal nū meža. Nu saiminīks svīds or douci. Vilks poņiems douci, īguojs mežā, bet por loiciņu otkal iznuocs. Togad saiminīks īdūmajs: «Loikam vilks bous izsolcs, juodūd moizi!» Un tuo oizsvīds puor mugaru moizas goliņu. Vilks poņiems moizi, īskriejs mežā un nu voirs nanuocs otpakaļ. Rudenī saiminīks broucs iz Reigu. Reigā īguojs pī kuoda būdnīka un solīcs linus. Būdnīks cīnajs or pusdīnu, bet iz telvarķa bejš likti divi nāži: doucs un līcams nāzs. Saiminīks socījs: «Kū or divim nāžim loi doru?» Tis otbildajs: «Kuo, voi tu tū nāžu napazeisti? Tī ir tavi nāži, kurus vilkam svīdi. Muni vīns bej podarijs nor vilkatu un nūsocijs, kuo tik tod tikšu voļā, jo tuodu moizi iediš, kas puor mugaru svīsta. Tu nu svīdi tuodu moizi; es viņu opiedu un toulit mežā nūmetu vilka uodu - poliku pliks; beidzūt koutkur nūzogu kuortu drābju, opģārbūs un puornuocu muojā.» Būdnīks nū prīka, ko savu lobdari sotics, opduovinaja saiminīku nū golvas leidz kuojam. Saiminīks policis bogats veirs.