Vilkats atsvabināts.

13. D. Ozoliņš Jaun-Rozē. LP, V, 126, 44, 10.

Reiz ganu meitene nozudusi. Deviņas dienas sameklējuši: nekur un nekur. Beidzot ierunājušies ar burvi, tas mācījis, lai kāds deviņas dienas mežā lasot grāmatu, tad meitene gadīšoties. Bet to nelaimi: tēvs grāmatu nemācējis, mātei atkal bijis bail mežā sēdēt - ko nu? Krituši klāt burvi lūgt, lai tas to lietu uzņemas. .Šis apņēmies arī. Nu lasījis, nu lasījis deviņas dienas, deviņas naktis grāmatu. Te beidzamo rītu dzird: nāk vilku bars kaukdams, nāk lāču bars rūkdams. Pienāk tuvāk - redz: meitenei pa labo roku lāči, pa kreiso vilki un pati vidū. Beidzot zvēri sagrābuši meiteni, iesvieduši burvim klēpī un tad pazuduši.