Vilkats atsvabināts.

16. H. Skujiņa Aumeisteŗos.

Reiz buris nobūris jaunu puisi, kas aizgājis vilkačos. Pēc pusgada tas atgriezies mājā un ielīdis pirts krāsnī. Bijusi sestdiena, saimniece gājusi pirti kurināt. Piegājusi saimniece pie pirts krāsns un gribējusi krāsnī malku sviest. No krāsns dibena atskanējusi tāda kā cilvēka balss, kas lūgusi, lai dodot skābu maizi. Saimniece briesmīgi nobijusies un aizskrējusi uz māju, krusta nemetusi. Stāstījusi dzirdēto citiem mājas ļaudim un nolēmuši arī maizi dot. Tiklīdz prasīto maizes gabalu iesvieduši pirts krāsnī, no krāsns izskrējis - vilks un mežā iekšā. Otrā dienā pārnācis mājā puisis sveiks un vesels. Ja toreiz puišam nebūtu pirts krāsnī skābo maizi iesvieduši, tas siŗotu par vilkaci vēl šo baltu dienu.