11. Skolniece Emma Alberte 1892. g. Blomu skolā. V. Maldoņa kr.

Reiz dzīvājis viens skrodelis, kas gribējis ar buriem iepazīties Viņam nu arī izdevies tikt buru sapulcē, kur viņš lūdzis, lai šo pieņemot pie buriem, jo viņš arī gribot iemācīties buru amatu. Vecākais buris viņu pieņēmis un licis tūlin pie darba. Labajā rokā viņam iedevuši dzirkles un kreisajā rokā izkapti. Ar izkapti viņam bija jājauc liels blāķis vilnas un jāgriež tikai uz labo pusi, jo tad aitas cērpat labi izdošoties. Skrodelis arī jaucis, kā pavēlēts, bet viņam dažreiz gājis uz kreiso pusi, par ko vecākais buris dusmojies un to bāris. Skrodelis drīz vien to darbu izmācījies un izlicies vecajam buram par uzticamu kalpu. Gavēnī vecais buris taisījies uz tālu vietu aitu cirpt un ņēmis arī skrodeli līdza. Buris nu uzsēdies uz viena bišu tropa un no sēdinājis skrodeli sev aiz muguras. Trops tūlin pacēlies gaisā un tā viņi nobraukuši pa gaisu, līdz lielam mežam. Pie meža buris sacījis: «Pa galiem, pa galiem! » gribēdams, lai trops ietu pa koku galiem. Bet skrodelis, liels gudrinieks būdams, paklusām noņurdējis: «Pa vidiem, pa vidiem!» Trops klausījis tikai pēdējos vārdus un tā nu gājis pa koku vidiem, ka zari vien brīkšējuši. Veco buri, kas priekšā sēdējis, zari bieži vien ievainojuši, bet skrodelis šim aiz muguras palicis gluži vesels. Pēdīgi viņi ar lielām pūlēm tomēr nonākuši pie nodomātās kūts. Kūtī buris pavēlējis skrodeļam, lai šis ņemot melno aitu un uzgriežot tai uz pieres trīs krustus, bet skrodeļam dzirkles aizskrējušas arī uz kakla un muguras. Tad buris devis šim balto aunu cirpt, ar to un gājis labāki. Citas aitas ņemot, skrodelis jau mācējis cirpt, kā vajadzīgs. No kūts izgājušiem, nu bijis jāsteidzās, jo bijuši drusku par ilgu nokavējušies un tikai līdz gaiļu laikam varējuši pa gaisu braukt. Kā tikai gaiļi sākuši dziedāt, tā trops kritis zemē. Kad tikuši atkaļ pie lielā meža, tā buris sacījis: «Pa galiem, pa galiem!» Bet skrodelis, gribēdams veco buri labi panerrot, klusu noņurdējis: «Pa vidiem, pa vidiem!» Trops gājis atkal pa koku vidiem, un vecais buris saplēts pa zariem līdz asinim. Gan buris, lamādamies un zobus griezdams, gribējis dabūt tropu uz pareiza ceļa pa koku galiem, bet trops gājis tikai pa koku vidiem, kā pēdīgo reiz sacīts. Tā viņiem mokoties, pienācis gaiļu laiks, gaiļi sākuši dziedāt un trops nācis ar abiem braucējiem pa zariem zemē, ka brīkšķējis vien. Vecais buris ar savām brūcēm kliegdams un kaukdams aizskrējis projām, bet skrodelis saņēmis visas bura lietas un vilnas maisu un aizgājis uz savu māju smiedamies. Tā skrodelis ar savu gudrību iznerroljis veco buri un dabūjis vēl lielu maisu vilnas.