Lādēšana līdzīga buršanai.

1. Liel-Ezerē. Zin. Kom. kr. LP, VI, 20, 2, 11.

Veci ļaudis tic, ka ļauns cilvēks varot otru nolādēt un pārvērst lopu, zvēru, putnu izskatā. Bet lādot burvis ikreiz nosakot kādu darbu noburtajam; ja šo noteikto darbu kāds nezinādams, nedomādams nejauši izdara, tad noburtais tiek atpakaļ par cilvēku. Reiz viens vīrs cirtis mežā malku un savu dēliņu nosēdinājis zālē. Piepēži bērns skaļi iebrēcies, pakritis gaŗšļauku un nomiris; bet liels zaltis tai pašā brīdī atšāvies nost un taisījies zemē ielīst. Vīrs paķēris stibu un devis zaltim pa muguru. Nu zaltis palicis par vārnu. Bet vārna kritusi sitējam klāt kozdama un šim bijis jāsit tai arī. Kā iesitis - vārna palikusi par jaunavu. Vīrs zaltim, vārnai, sizdams bija atbūris nobūrumu. Bet jaunava noliekusies pār mirušo zēnu un tūliņ atdzīvinājusi to.