Lādēšana līdzīga buršanai.

6. H. Skujiņa Aumeisteŗu pag.

Nomiris nāburgu saimnieks buris. Bēŗu dienā divi nāburgu saimnieki sarunājušies savā starpā: «Tev gan ir skaists kumeliņš!» - «Jā, tas jau man sievas pūra ķēves kumeliņš.» «Skaists gan, tur dienās izaugs varens zirgs.» Abi saimnieki vēl brīdi priecājušies par kumeliņu un tad gājuši uz istabu un sēdušies pie bēru galda. Kad saimnieks atbraucis no kapsētas un puisis aizbraucis zirgu uz māju, tad kumeliņš bijis vēl vesels. Bet uz rīta pusi atskrējis puisis un stāstījis saimniekam, ka kumeliņš guļot pie zemes un spārdoties. Saimnieks aizskrējis uz māju. Jā, kumeliņš bijis patiešām slims. Saimnieks manījis, ka labi nebūs, un aizskrējis uz nāburgiem pie vecas vecenes, kas daudzreiz cilvēkus un lopus no dažādām klizmām atlaidusi. Viņš vecenei stāstījis par slimo kumeliņu. «Nu, kam tu priecājies par kumeliņu, kamēr vēl buris virs zemes bija?» uzreiz teikusi vecene. Vecene apvārdojusi ūdeni un sāli. Kad saimnieks padzirdījis kumeliņu, tad tas drīz vien cēlies augšā un bijis atkal vesels.