Lādēšana līdzīga buršanai.

9. A. Gari-Juone no S. Keibinīka Domopolē.

Tāvs un četrupadsmit godu vacs dāls aizbrauc uz mežu lyuku plāstu. Plēš, plēš lyukus, tāvs suok saukt dālu uz sevim. Pasauc vīnu reizi - dāls nasaklausa; pasauc ūtreiz - dāls vys nait uz tāvu. Jis stypri sasadusmoj uz dāla un soka: «Ka tu taids dāls, kab tevi kod valns parautu!» Tikkū tāvs tai pasoka, dāls pazyud. Aizīt tāvs alksnā pi zyrga, dūmuodams, ka tur byus dāls - dāla nava un nava. Nūgaida pa nakti, bet sagaidīt navar, atbrauc uz sātu, pastuosta cytim dzerauņē, meklej pa mežu ar pulku, saukalējas, bet dāla vys nava. Trešā dīnā atrūn par sešdesmit verstem nu sātas - Muolupē. Atvad uz Siltiņi, puikam vysi kauli izstaipīti, rūkas puori ceļim, nikuo ar jū navar sasarunuot. Aizvad pi ārstim, tī nikuo navar leidzēt, trešā dīnā dāls nūmierst. Tī jau beja valns jū izstaipējis, es pats tū puiku redzēju, beja palics pavysam na cylvāka paskotā.