Burvji vajā cilvēkus.
10. J. I l s t e r s. E t n. I, 1891. LP, VII, I, 671, 3 u. 4.
Reiz vecā Veidiena iedeva tādas apdziŗu zāles kādam Vesteniešam, kas jau ilgi bija vārdzis. Vemjot iznāca divi čūskas un ritinājās tādas noreibušas pa izvemtām gļotām bļodā. Čūskas iemeta kvēlošā krāsnī, tur viņas uz oglēm pārsprāga tā bļīkšķēdamas kā plintes šāviens un ogles sāka sprakšķēt no krāsns laukā.
Meita, kas tirgū no svešnieka kaņepes bij ēdusi, sāka slimot un pēc gada nomira. Kad jau nomazgāta zārkā bija, tad divi čūskas no mutes izlīdušas, kas, krāsnī iemestas, ilgu laiku locījās un nebeidzās. Pēdīgi, kad jau pie meitas zārka pātarus skaitīja, viņas bļīkšķēdamas itkā ar plinti šautu - pārspāgušas.