Viena vecene, kas visā apgabalā bijusi pazīstama par raganu, pa gavēni aizgājusi uz mežu un viens vīrs, slepeni noskatīdamies, redzējis, ka šī noķērusi čūsku, iekūrusi uguni, sagrauzdējusi to, saberzusi putekšļos, iebērusi tos pudelē un aizgājusi uz krogu. Šis gājis pakaļ. Vecene nopirkusi brandvīnu, slepeni piebērusi tad brandvīnam klāt no čūskas putekļiem un piedāvājusi šim to dzert. Vīrs nedzēris. Bet tur bijis cits vīrs, tas izdzēris. Tad tam vīram izaugusi čūska vēderā un neviens to nespējis izdzīt no vēdera, kā vien tikai tā pati vecene - ragana.

P i e z ī m e. J. Simenovs Dolē (Sborņik) uzrakstījis vēl teiku, kur viens otram iedzirdinājis ar brandvīnu šķirgāli vēderā (672, 8). Tāpat raksta Vilis Ozoliņš no Maņgaļiem, ka vienai sieviņai ar alu iedzirdīts šķirgālis (672, 8). J. Balodis no Lazdonas raksta, ka burvis iedzirdinājis meitai tārpus, kas to dzīvu sākuši ēst (673, 11). Dandenis no Drustiem uzrakstījis teiku, kur piedāvātā tabakā mudzējuši tārpi (673, 12). R. V. Bērziņa teikā no Annēniešiem ir teikts, ka kāda veča piedāvātā alū bijuši čūskulēni (674, 13). J. Ilsters vēl raksta (Etn. I, 1891.), ka puisis piedāvāto alu ielējis zābakā, kas rītā bijis pilns ar pelēniem (674, 14). P. Š.