Burvji vajā cilvēkus.
16. Jansonu Jānis Liel-Platonē. Zin. Kom. kr. LP, VII, I, 675, 5.
Zaldāts, kortēlī stāvēdams, nogriezis paslepeni māju meitai matu pielāpu un ielicis savā sumā. Viena sieva to noskatījusies, izņēmusi meitas matus un ielikusi tai vietā kazas vilnu. Kad zaldāts gājis no kortēļa projām, kaza skrējusi bļaudama pakaļ. Šis saskaities dzinis atpakaļ, bet kad negājusi, tad kazu nositis. Nebūtu sieva izņēmusi meitas matus, tad meita būtu skrējusi zaldātam pakaļ.