Agrāk Salas muižā bijis brūzis. Reiz brūzim braukuši kurzemnieki gaŗām un viens no šiem braucējiem bijis liels burvis. Nu, un taisni pie brūža šim pašam burvim uznākusi buŗamā reize. Iedūris ledū, zirga pēdā, nazi, pielicis nazim pudeles kaklu un nu skaidrs brandvīns no brūža tecējis pudelē. Vairāk pudeļu tā pietecinājis; bet brūzī par to laiku āliķi vien dabūjuši. Labi, tas nu tas. Bet vēlāk, kad kurzemnieki ar savu burvi jau bijuši labā gabalā, deģis licis puišiem Kuņas dīķī kadiķus saslapināt un tikai pērt viņa manteli. Pēruši, pēruši - necik ilgi - ataulekšo jātnieks (tas pirmītējs burvis) un sāk lūgties deģi, lai vairs neperot. Deģis tikai izsitis vēl jātniekam asinis degunā un tad teicis, lai vairs nepeŗot.