Burvji vajā cilvēkus.

Vienam saimniekam pastāvīgi zudusi gaļa un viņš nevarējis izzināt, kas to gaļu zog. Prasījis savam dēlam, bet tas arī teicis, ka viņš gaļai neaiztiekot. Tad nu saimnieks braucis uz vienu labdari pēc padoma. Labdaris prasījis, vai tikai mājas ļaudis to nedarot, bet saimnieks teicis, ka mājas ļaudis neesot vainīgi.Tad labdaris teicis, lai tik braucot mājā. Ja tur pirtī kūpēšot dūmi, tad tur arī būšot gaļas zaglis. Mājā pārbraucis saimnieks arī patiešām redz no pirts dūmus kūpam un dodas tūliņ pirtī iekšā. Tur viņš ierauga, ka viņa dēls ir izgriezis sev kājas ikrus, uzdūris uz iesma un cep uz uguns. Saimnieks nu tūliņ steidzies uz labdari un lūdzies, lai ņemot lāstus atpakaļ.