Burvji vajā cilvēkus.

Jurģa dienas rītā gaismai svīstot, kliedzēji kāpuši kokos un klieguši. Kas to kliegšanu dzirdējis tukšā sirdī (neēdis) jeb arī neatkliedzies pretī, tam bijis kāds ļaunums gaidāms. Talcēniešu Ķelšēnu saimnieks sūrojies, ka viņš esot no Ērgļu Mūrnieku mājas ticis aizkliegts. Jurģa rītā agri Ķelšēnu saimnieks gājis zirgu baŗot, kad dzirdējis kliegšanu. Kad nu gājis otrreiz stallī, tad viņa jaunā ķēve bijusi norāvusies, izskrējusi no staļļa ārā un lēkusi par zediņu sētu, kur pārdūrusi vēderu un bijusi pagalam. Mūrnieku saimnieks atkal dzirdējis, ka Jurģa rītā talcēniešos kāds kliedzis: «Deviņi arāji un Mūrnieks desmitais ecētājs!» Mūrnieks atkliedzis: «Vai es viens varu deviņus aizecēt?» Tā viņš ticis no ķezas vaļā.

P i e z ī m e. K. Mačulāns no Lašiem raksta (LP, VII, I, 682, 3), ka tāpat kā kliegšanās, notikusi arī šaušanās. Kas mazāk šāvis, tam notikusi kāda nelaime. Lieldienas rītā viens saimnieks dzirdējis burvi šaujam. Šis paķēris bozi un sitis uz lubu jumta burvja šāvieniem pretī. Burvim pietrūcis biszāļu un tā saimnieks viņu uzvarējis: burvim nosprādzis labākais zirgs. Tādu pašu teiku uzrakstījis R. Bērziņš Liel-Iecavā (VII, I, 687, l4). P.Š.