Ģurģa vakarā puiši dzēruši Aumeisteīu pagasta Lielā krogā. Tā ap pusnakti krogā ienācis vienc vecis ar mazu mārksnīnu padusē, pagrozījies un akal aizgāš. Puiši jau veci pazinuši, tas bīš buris un šie nu nosprieduši, ka jāietot apskatīties, ko nu akal buris strādāšot. Kā ta, puiši ar tūlī buram no pakaļas un nolūrējuši, ko šis dara. Buris aizgāš līdz krustceļim, nolicis mārksnīnu un aizgāš. Bet nu puiši pie mārksnīna klā un sāk revidierēt, kas tur iekšā. Nu, tur vairāk nekā nebīš, kā olas, māli, zirgu nagi un mati. Puiši visu to izspēlāši pa ceļa virsu un gāši prom. Bet nu otrā dienā puiši pavisam beigti un vais nezin, kur dēties un kur skriet. Kamē nu pēdīgi viena vecene šos palaidusi vaļā, citādīgi šiem beigas vie būtu.

P i e z ī m e. Ķ. Mačulāns Lašos uzrakstījis teiku (LP, VII, I, 682, 2), ka divi burvji ar kruķiem situši zemi. Otrā dienā tai vietā viens saimnieks nosities. P. Š.