Burvji vajā cilvēkus.

Aumeisteŗu Kraņķī vecos laikos dzīvojis buris Kuka Juris, kas ņēmis naudu no slimajiem, kas nav bijis brīvu darīt. Reiz sestdienas vakarā tas iznācis no pirts un atsēdies uz vecām ecēžām. Te uzreiz sacēlies liels veisons un uzrāvis Juri gaisā. Gaisā Juris tikai dzirdējis, ka viens saka: «Soli uz versts, soli uz versts!» Kad Juris atjēdzies, tad viņš atradies Lizītes rijā (netālu no Cēsīm pie Liepas muižas), kur vells tanī brīdī spīlējis vēršādu, uz kuras tam bijuši uzrakstīti cilvēku grēki. Rijā bijušas zelta bēres, uz tām zelta zārks, kam apkārt staigājuši tādi kā tiesas kungi. «Drīzāk, drīzāk!» iesaucies viens, zīmēdamies uz gaili, « šis jau sacīs: čī, čī!» Te viss pazudis un Kraņķa Kuka Juris atradies uz veca zirga ribām.