Burvji vajā cilvēkus.

Reiz akal buram bīš dēls un tas ņēmis sievu. Ka bura dēls braucis uz baznīcu laulātos, ta vienc saimnieks, gar kura māju kāzinieki garēm braukuši, izbāzis pa logu galvu un noskatījies kāzniekim pakaļ. Bet buram tas laikam nepaticis, ka saimnieks tā šiem noskatās pakaļā, un buris nobūris saimnieku. Rumpis saimniekam bīš tāds pats cilvēka, bet galvu nobūris par vērša galvu ar lielim ragim, tā kā saimnieks vais nevarēš dabūt savas vērša galvas pa logu iekšā.

P i e z ī m e. Šai teikai ir līdzīga arī viena pasaka, skat. III. sējumu 17, 1 (426. l. p.). P. Š.