Lestenē vecais Strautiņš bijis liels burvis. Reiz Strautiņš iet pie dievgalda -- uznāks šim turpat baznīcā buramā nelaime. To svētdienu arī iesvētīti jaunie bērni un Strautiņš nu baznīcā vienai meitenei aplam blakus vien, blakus vien turējies. Meitene, Strautiņu par burvi pazīdama, jau baiļojusies no viņa, ka šis tā uzmācas: papēžus gandrīz min nost. Te piepēži mans Strautiņš, kā tīši klupdams, kā netīši krizdams, uzgrūžas no muguras puses meitenei slepus virsū, no kam meitene satrūkusies. Satrūkusies, pārgājusi mājā, nomirusi. Citā reizē šo pašu Strautiņu kungs licis nopērt. Strautiņš par to uzbūris kungam acu slimību.