Burvji vajā cilvēkus.

Kurzemē pie viena saimnieka sestdienas vakarā ieradušies puiši kārtis spēlēt. Spēlējis arī saimnieks, bet nevarējis istabā nostāt. Atstājis puišus spēlējot un pats izgājis ārā uz zirgu stalli zirgu apskatīt. Piegājis netālu no staļļa, tur bijuši trīs zagļi. Saimnieks sācis bēgt, jo viņam nebijis ieroča, bet nevarējis izbēgt, tāpēc ieskrējis rijā un ielīdis krāsnī. Zagli arī ieskrējuši rijā un izmeklējuši visus kaktus, bet nekur neatraduši. Viens teicis, vai viņš neesot krāsnī, bet citi teikuši, ka viņš esot izlīdis un aizskrējis uz māju un tāpēc vajagot ātri iet tur. Saimnieks krāsnī tupēdams visu noklausījies un tūliņ izlīdis, pielīdis pie rijas loga un redzējis, ka visi trīs apgājuši ap istabu trīs reizes un pēc tam aizgājuši uz stalli. Saimnieks aizskrējis uz istabu, bet visi tur gulējuši. Modinājis, bet nevarējis neviena uzmodināt, visi gulējuši kā nosisti. Paņēmis bisi un aizgājis ar līkumu uz stalli, piegājis pie stūŗa un gaidījis zagļus. Sagaidījis pirmo zagli jājot, to nošāvis, tāpat pārējos, un tikai tad gājis gulēt. Rītā pamodinājis puišus un parādījis visu to, ko izdarījis. Puiši par to brīnījušies.

Veci ļaudis stāsta, ka esot bijuši tādi vārdi : ja apiet istabai trīs reizes apkārt un vārdi noskaitīti, tad visi gulējuši zināmu laiku kā nosisti. Pat uguns vārdi bijuši. Tāds «guntenieks» pielaidis rijas kulā pie putekļiem uguni un pats gājis rijai apkārt svilpodams, putekļi izsviluši, bet rija nedegusi.