Leiksnas pogostā pi Aizpūrīšu sādžas par Malnūzemi tak gruovs un tur par tū gruovi asūt bejuse puorsvīsta balka laipas vītā. Vīnu reizi minētā sādžā asūt īguojis jauneklis un &127;ateicis sādžas ļaudim, ka jis pa vīnu laipas golu īleišūt un pa ūtru izleišūt. Ziņkuorīgī aizskrējuši pakaļ un jīm patīši ruodījīs, ka guojējs pa vīnu golu īlein bolkā, pa ūtru izlein. Tymā laikā garum braucis pūdnīks un juo ķēvei bejis kumeļš. Pūdnīks soks: «Kuo tad jyus te, ļauteņi, breinuojitēs, tai jau kotrs vor pa bolku ruopuot!» Ruopuotuojs tod soks: «Nasaveri uz cyta. bet pasaveri, ka kumeļu vylks pļaun!» Pūdnīks atsagrīzīs un redzējis, ka vylks kumeļu plēš. Pūdnīks gyvis mītu un suocis sist itkai vylku, bet pateisībā sadauzījis vysus pūdus.