Jo kur ir izlauzti rudzi, tod tūs izlauztūs rudzus vajag nūpļaut ar izkapti, sabuozt rotu rumbā, rumbu nūnest uz kristceļim, aizsist rotu rumbai obejus golus un aizdadzynuot. Kai tikai suoks rudzi rumbā degt, tai rudzu lauzējs skrīs un grīzsīs kai vīsols uz tū sātu, kurai jis izlauzja rudzus. Vainīgais prasīs nu tuos sātas ļaudim īdūt kod yudiņa pasadzertīs. Jo grib, lai būrs nūmierst, tod jam navajag dūt nikuo, a jo īdūs nasadzert, tod jis paliks dzeivs. Tai beja myusu cīmā, vīnam saiminīkam beja izlauzti rudzi, tī pat sābris i izlauzis. Jis drūss byudams izpļaun rudzus, sabuož rotu rumbā, aizdadzyna, vainīgais kai lykts sātā un prosa dzert, a tī vysi beja nūsarunuojuši jam nadūt dzert, lai nūmierst, un jis nūkrita i uz ruovīņa nūmyra. Ot i taisi cytam nalaimi, pats gola dabuoja.