Vīnam saiminīkam rudzu lauzējs Juoņa dīnas naktī izlauž rudzus. Rudzu pļuovjas laikā jis aizīt pi vīna būra un paprosa padūma, kū darīt, ka rudzi izlauzti. Būris pavuica, ka uz izlauztīm rudzim vajag izlikt viersā maizes kvāšņi ar dybynu uz augšu, pajemt gramnīcas sveci, aizdegt, izkuopt pašam uz kvāšņes dybyna un skaitīt: «tāvs myusu», tod būram byuškūt gols. Saiminīks tai i padora, kai būrs jū pamuocīja. Atīt uz sātu, pajem maizes kvāšņi, aizvad už teirumu, apguož uz izlauztīm rudzim, izkuop pats uz kvāšņes, aizdadz gramnīcas sveci un skaita: «tāvs myusu, kotris esi debesīs». Kad jis tai skaitīja, tod tīpat sābrūs vīns vecis saslyma, krampi jū tai raustīja, ka jis nazynuoja, kur liktīs. Aizbraucja pēc baznīckunga, bet baznīckungs jau vairs naaizspēja dzeivu. Tys beja būris, kurs izlauzja kaimiņam rudzus un lyugšona par ļaunim būra dorbim, nūnuovēja jū. Kad būris myra, nivīns cylvāks napalyka pi juo kluot. juo tys dauzījuos, grīzjās un nažēlīgi grīzja zūbus.