Puis, pie saimnek dzīvādams, noveirais, ka nāburg saimnek zing kā bluķ brang, viņ saimnek zirg švak: kaul un ād; noskatijs a, ka nāburg puiš zirgim labak eišan nedod, labak nebara, kā viņ savs zirgs. Domajs: kas tas par 1iet! un jemes nāburg noskatit. Bijs sveidien pavasarā, kad zirgs pirma reiz laiž ganas. Nāburgs pajems apaukš rokā, gājs pa šo zirg peidim, žvankajs apaukš no vien pus uz otr un teics: «Jemu, jemu, bet ne visu; jemu, jemu, bet ne visu!» Puis nogaid, kamer nāburgs ved savs zirgs ganas. Pajems apaukš, gājs pa nāburg zirg peidim, žvankajs apaukš no vien pus uz otr un saceijs: «Jemu, jemu visu, jemu, jemu visu!» Peic tam nosprāguš nāburg vis zirg.