Burvji moka lopus.

Buris reiz vienam saimniekam tā noķēzīš govi, ka pienam bīsi sūdu garša, bet gruntīgi tāda garša. Nu, ko nu? Viss pienc jāgāž cūkām silē. Gan saimnieks izmāžojies šā un tā, bet nekā. Pēdīgi saimnieks aizgāš pie vienas tādas vecenes, kas zināsi vaļā laist, un tā ar palaidusi vaļā. Re', nu kā! Trīs reizas govij norīvēsi krustus ar sālsūdeni un govs akal kārtībā.

P i e z ī m e. H. Skujiņa uzrakstījis vēl turpat divas līdzīgas teikas, kur noburtai govij krusti bijuši jāberzē ar sālsūdeni. Ceturtā Skuiņas teikā, kas turpat uzrakstīta, saimnieks katrai noburtai govij piesējis pie kakla «trīs dzeltenāju zarīnus» . K. Mačulāna Baltās muižas pagastā uzrakstītā teikā (LP, VII, I, 680, 3) saimnieks ataicina vainīgo burvi mājā un tad aizrīda to ar suņiem, kas arī esot labs līdzeklis. H. Skujiņa Bilskā uzrakstījis teiku, kur pestelīgs saimnieks uzkliedzis uz vaļenieces govi: «Kaut tu reiz atgrūstos!» Govs uz vietas bijusi pagalam. Otrā Bilskas teikā saimnieks dzirdējis, ka burvis kūtī saka: «Vīstait, kalstait labā zālē, sliktā zālē.» Saimnieka «govis nu palikušas kā guvekļi.» P. Š.