Burvji moka lopus.

Lībagas pagastā Vilpēnu mājās wecie saimnieki bijuši lieli burvji. Tie bieži pa naktim skrējuši raganu jakti. Katru reizi pēc viņu raganu jakts apkārtnē notikusi kāda nelaime, visbiežāk pie lopiem - tie nobeigušies. Skrējiena vakarā vecie saimnieki uguni nemaz neiedeguši. Aizkrāsnī pa tumsu mazgājušies un smērējušies. No istabas ārā abi vecie reizē negājuši: papriekšu viens, tad pēc laiciņa otrs, tādā pašā kārtībā nākuši istabā. Vienā vakarā māju īrniece Bračiene dzirdējusi, ka vecie ieblējušies kā aitas. Tā nodomājusi, ka tik nu labi vien būtu ar aitām. Tad vecie izgājuši no istabas un bijuši ārā labi ilgi. Īrnieces sarunājušās, ka nu jau gan vecajiem būšot gadījies labs ķēriens, ka tik ilgi bijuši projām,, un noteikušas, ka lai nu Dievs žēlojot no nelaimes, kam tie uzkrituši. Bet rītā izrādījies, ka pašai īrniecei bijusi aita pagalam.