Burvju traucēšana.

Vecie Vijciema Kundziņa mājas saimnieki Vilnātnie bijuši pautneši. Reiz vecais Vilnātnais aiznesis uz Vijciema Lēpeli olu, ko tur iekasījis smiltīs pie akas staba, kur Lēpelim stāvējusi zirgu sile uz steķiem. Sienlaikā Lēpele atradis nolikto olu. Viņš to ielicis cimdā un pakāris klētī pie vārceles, sacīdams: «Nokarājies kā šī ola!». Te nu atnākusi vecā Kundziņa saimniece un lūgusi, lai aizdodot šiem sāli, bet nemaz nesacījusi, ka šai vecais ir pie gala. Kā Lēpeles ļaudis iedevuši sāli, tā Vilnātnais bijis tūliņ vesels.

P i e z ī m e. V. Ozoliņš Valtenbergā uzrakstījis teiku (LP, VII, I, 693, 3) kur burvis par nešļavu atnesis «apsvilinātu puskaķi, pussagruzdējušu.» Piekāruši puskaķi pie zvana mēles un tad sākuši zvanīt. Burvis nu drīz bijis pagalam. J. Bitaks Litenē uzrakstījis teiku, kur burvis ieteicis saimniekam « stallī pie sijas piesiet diegā olu un divi mēnešus šo olu kustināt.» Saimniekam nu «zirgi palikuši kā ļumd vien, tik trekni» (LP, VII, I, 694, 8). P. Š.