Vīnā zīmā, munam dzjadzei suoc slymuot gūvis. Vysom gūvim pyust nūst astes, kuojom nogi un uoda kreit gobol-gobolim nūst. Ciūvis koļst, koļst un beidzas nūst. Aizbrauc jis pi vīna būra, pi ūtra, bet nivīns naleidz. Tod jis aizbrauc pi baznīckunga un pastuosta jam par sovu nalaimi. Baznīckungs soka: «Aizguojis uz sātu pasaver zam gūvu silem; jo kū atrassi, izsvīd nu klāva uorā. Es varātu likt zvanīt baznīcas zvonūs un tys, kurs tev pataisīja taidu nalaimi, nūmiertu, bet es tuo nadarīšu.» Jis nūsvētej suoli un īdūd zemnīkam leidza, lai dūdūt gūvim izkausītu yudini un gūvis palikšūt vasalas. Pasateicis baznīckungam, jis aizīt uz sātu; atguojis pasaver zam silem un atrūn zam vīnas siles sakaļtītu rupuci un ūlu. Jis pajem tū rupuci un ūlu, izsvīž uorā, īdūd gūvim svētītuo suoļa un tuos palīk vasalas. Tai izzazuoļuoja vysas gūvis, kuras tikai aizspēja dzeivas. Palykušuos gūvis dreiži vin apauga ar uodu un spolvu.