Burvju traucēšana.

Reiz vienam saimniekam buris piepesteļoš kūti un saimnieks pēdīgi sācis vaktēt. Reiz akal buris ienācis kūtī un saimnieks tūlī devies redzams. Bet buris akal uzreizi pazudis. Nu saimnieks sācis skatīties, kur ta tas buris palicis, un pēdīgi uzgāš, ka kūtī ir gluži jauni sveši cecumi. Saimnieks pabrīnējies, kur šie tādi gadīšies, paņēmis nagos un sācis pielīdzināt sūdus. Bet - kā gadījies, kā ne - nu cecumiem nolūzis kāts. Nu saimnieks iesviedis cēcumus kaktā un gāš uz istabu. Rītīnā vais nebīš kūtī svešo salūzušo cecumu. Bet pēc tāda laicīna atnākusi nāburgu saimnīca un vaimanādama stāstīsi, ka pagāšo nakti šās saimnieks pārlauzis kāju. Tas jau ar bīš tas buris.

P i e z i m e. H. Skujiņa ir vēl uzrakstījis divi teikas, kur burvis pārvērties par sekumiem. Vienā Smiltenes teikā saimnieks taisījies mest sekukumus ugunī, bet nu tie pārvērtušies par kaimiņu saimnieku. Otrā Smiltenes teikā, saimnieks mēzis mēslus ar svešajiem sekumiem um tā nolauzis tiem vienu zaru. Rītu dabūjis dzirdēt, ka kaimiņam pārlauzta roka. Vienā Aumeisteŗu variantā burvis pārvērties par divzaru koka spīlēm. Saimnieks nocirtis vienu stakli un rītā dabū dzirdēt, ka otram saimniekam esot nocirsta kāja. Vienā Smiltenes variantā Skujiņa raksta, ka svešās spīles pārplēstas, un tās «tūlī palikušas par cilvēku un tas bīš staklē pārplēsts vidū pušu.» Skujiņas uzrakstitā Aumeisteŗu teikā atkal sacīts, ka stallī atrastas svešas dakšas. Saimnieks nogriezis dakšām vienu zariņu un rītā izrādījies, ka kaimiņu saimnieks ir izrūnīts. Pēc vienas Aumeisteru teikas vārdiem burvis pārvērties par slotu. Saimnieks gribējis slotu sacirst, bet nu ieskrējis kaimiņu saimnieks un lūdzis dzert. Pirmais saimnieks arī apžēlojies un tā burvis izglābies. Otrā Aumeisteŗu variantā saimnieks iemetis slotu ugunī, un nu izrādījies, ka kaimiņu saimnieks naktī miris. Arī Blomu pagasta variantā saimnieks iemetis slotu ugunī, bet nu atskrējis kaimiņš pēc ūdens. Saimnieks arī pasniedzis ķelci kaimiņam un tas nu « aizgājis, pat ardievas neteicis.» Bilskas teikā saimnieks iesviedis kūtī atrasto bluķi krasnī, bet nu atskrējis nāburgs lūgties. Kad izvilkuši bluķi, «nāburgam jau bijuši apsviluši mati.» Vēl vienā Aumeisteŗu teikā sacīts, ka saimnieks atradis kūtī dziju kamolu, ko viņš iemetis ugunī. Otrā dienā dabūjis zināt, ka nāburgu saimnieks pagalam. Vēl citā Aumeisteŗu variantā minēts, ka kalpu sieva atradusi kūtī svešu kausu, ko iesviedusi pavardā, sacīdama: «Kāda velna tu te esi, es ar Dievu.» Otrā dienā nomiris saimnieks. Atkal citā Aumeisteŗu teikā ir sacīts, ka saimniece kūts priekšā atradusi garu salmu, ko iemetusi pavardā. Rītā dabū zināt, ka nāburgs beigts. Vienā Smiltenes variantā saimnieks sūdzējies krievu unguram, kas atradis viņa kūtī zirga žokļa kaulu, ko krievs nezkur aiznesis. Kaimiņš nu mocījies trīs gadi un nevarējis vien nomirt Kad saimnieks reiz pie šā aizgājis un tam visu piedevis, tad nāburgs mierīgi nomiris. Arī Aumeisteŗu variantā krievu ungurs atradis saimnieces kūti «lopa žokļa kaulu,» ko šis «atroceniski ar kreiso roku» iesviedis ugunī. Saimniece tomēr burvi pažēlojusi un tas palicis vesels. P. Š.