Lesteniekos vecais Strautiņš bijis liels burvis. Reiz gans ganījis govis ; tas ar Strautiņu jau sendienām bijis labs paziņa. Un tā nu šis ganījis - te, kur gadās, kur ne - Strautiņš zils, melns vaigā kā zeme, tāds atskrien pie gana un nu burs. Bet gans būrējam gāzis ar pātagu pa ģīmi - uzcirtis asinis. Kā uzcirtis asinis - tūdaļ Strautiņa melnais vaigs noskaidrojies: buŗamā ;griba pārgājusi.

P i e z ī m e. Runtuļu Vilis Vilcē uzrakstījis teiku (Jkr. IV), kur burvis nobūris otram govi. Viena «zintniece» nu pamācījusi to vīru, lai dabū no burvja kādu svārku stūri, sadedzina to un pelnus lai iedod slimai govij. Kad tā izdarijuši, tad govs Palikusi vesela, bet burvis uz miršanu slims (VII, I, 693, 7). P. Š.