Kamē mironc vē bī mājā un pašā bēru dienā par mironu nerunāja nekā ļauna. Jā par mironu ko ļaunu runāja, ta lopiem piemetās utis un tās nu nekā nevarēja nodzīt. Vecos laikos Palsmanē dzīvāja tāds vecs vecis, vārdā Zaķis, un šo par veco Zaķi visi saukāja. Pie tā nu visi gāja, lei laiž vaļā. Nu tas vecis jau ar visādīgi māžojās un ka nu kādam nelaimējās vaļā tikt, ta pasacīja: «Jā, luku, nevarēja atķert no kuŗām bērēm bija!» Bet tam večam gāja labi un vecis dzīvāja kā nieris pa taukiem, jo šim pienesa galu un maizi, naudu un drēbes, jo nevienc ar tukšām rokām nenāca.