Labvēlīgie burvji.
6. K. Bika Gaujienā.
Vimmežu mājas agrākais saimnieks bijis liels burvis. Tur jau svešs cilvēks vai zaglis lai ij nedomā ko nozagt vai noņemt, tūlīt dabūjis savu algu. Viņam laikam ar bijuši zagļu piesienamie vārdi, tāpat kā vecajam žīda Miķēlam. Lai nu guļ, kur likts, ka tik grib ko ņemt no žīda vezuma, izstiepj jau roku, bet --ko domā - ne no mantu vezuma, ne no drēbes paunas vairs netiek nost ni kust! Dažreiz kā izstiepis roku, tā ir paliek stāvot. Tā arī šim Vimmežu saimniekam bormaniešos bijuši vārdi. Viņam jau tais laikos bijis arī ietaisīts savs ābēļu dārzs. Bet puikas pa dienvidiem, un pa naktim arī lieli cilvēki, kā tik vien rudenī nogatavojas, iet to ābolu šķibīt. Tik vien no rītiem vecis skatās - te vienai ābelei visi āpakšējie āboli nozuduši, tai atkal visi ziemeļa pusē norauti, dažai arī zars nolauzts. Citureiz arī gadījies, ka āboli bijuši zemē čupiņā salikti, vai tad nu tos vējš tā būtu sadzinis, kad vēl pavisam nakts klusa, ka i apses lapiņa nedreb. Bijuši pa tumsu laikam aizmirsušies. Kā cita, kā zagļa darbi! Bet nu reiz vecis nodomā, ka tā nu ilgi vis nevarot būt. Pa, pa! Viņš iet reiz dārzā, apstaigā, un istabā vai rijas kambarī ienākot, noņurd: «Gan tu, puisīt, būsi ukā (nelaimē).» Pats saimnieks nu visu nakti mierīgi guļ un neliekas par ābolu dārzu ni zinot. Naktī ar -- kur bijis, kur ne - kā par nelaimi viņu mājas puika klāt ābolu šķibīt. Nekā ļauna nedomādams, līž vien pa zediņu caurumu iekšā. Šis nu ielīž un sāk tos ābolus raut. Piebāž pilnas ķešas un grib iet no ābeles projām, bet kas to deva! Dieviņ ! Kājas kā piesietas un, kas vēl trakāki, apkārt tik redz tik daudz ūdens kā jūru. Tie visi bijuši veča darbi! Otrā rītā vecis iet un redz: puika stāv kā piesiets. Piegājis pie ābeles, tas saka: « Nu, dēl,, tu nu šonakt man dārzu esi labi novaktējis; paņem nu ābolus un ej mājā, bet nu otrreiz vairs neprovē šurp nākt, lai Dievs tevi pasarg!» Puikam tā kā zvīņi no acim nokrituši un ūdens pazudis. Bet otrreiz gan vairs savā mūžā tas neprovējis iet svešā dārzā ābolu zagt. Tā saimnieks atsvabinājies no ābolu zagļiem.