Senos laikos Nurmuiža bijusi majorāta muiža. Viņas īpašniekam nav bijis neviena dēla, bet gan daudz meitas, un šai maiorāta muižai vajadzēja pāriet kāda cita rokās, kas tagadējam īpašniekam būs vistuvākais radinieks. Muižas īpašnieks bijis ļoti nobēdājies un gājis pie kādas burves, lai tā izstāsta, kā tikt pie dēla. Burve viņam pateikusi, ka agrāk tam dēla nebūs, kamēr uz Nurmuižas baznīcas jumta starp baznīcas un ģērbistabas jumtu izaugs bērzs šūpuļa līkstes resnumā. Kad bērzs bija tik liels izaudzis, muižas īpašniekam piedzima dēls un nu Nurmuiža pārgāja viņa paša dēla īpašumā. Tagad arī vēl diezgan liels bērziņš aug uz Nurmuižas baznīcas jumta.