Labvēlīgie burvji.

Gaujas malā mazā mājiņā dzīvājis vecs buris, ko saukuši par Pīļu veci. Pie bura braukuši slimnieki no malu malām padomus prasīt. Buris bijis ļoti gudrs. Viņš visu izstāstījis, cik kuram govu, kāda katrai spalva u. t. pr. Reiz uz buri braukušas divas sievietes. Vienai bijušas līdz olas. Kad braucējas bijušas jau drīz pie bura mājiņas, tad olu vedēja apdomājusies un pusi olu noslēpusi mežā, jo visas negribējusi buram dot. Sieviete izdarījusi savas darīšanas pie bura un prasījusi, cik būšot jāmaksājot. Buris gan nekad nekā negribējis ņemt, bet kad kāds ko labprātīgi devis, tad arī ņēmis. «Nu, jūs jau mežā nospriedāt, cik olu man dot.» atbildējis buris. Sieviete palikusi tāda jocīga. Viņa atdevusi olas. Abas braukušas uz māju. Kad viņas gājušas rnežā pēc noslēptām olām, tad uz tām saritinājusies gulējusi liela čūska. Sievietes nodzinušas čūsku no olām un nositušas. Kad mājā olas vārijuši, tad tās bijušas pilnas ar tādu melnu žacku kā darvu.