Netālu no Sabiles pie Briņķu muižas atradušās Trosku mājas. Tagad tikai akmeņu kaudze norāda to vietu, kur mājas stāvējušas. Trosku mājās dzīvojis burvis, kas apbūris visus, gan cilvēkus, gan lopus, kas tik viņam nav bijuši pa prātam. Ļaudim bijis ļoti jācieš no burvja pārestībām. Tie gribējuši no viņa atsvabināties, tādēļ to apsūdzējuši kungam. Tai laikā burvji tikuši sadedzināti. arī Trosku burvim ticis tāds sārts kurināts. Deviņi vezumi malkas sadedzinājuši, bet burvis palicis neaizkarts. Ļaudis nezinājuši, ko iesākt. Beigās burvis pasacījis, ka viņu varot sadedzināt tikai ar deviņposmainu griķi. Ļaudis dabūjuši tādu griķi un iemetuši to sārtā, un tūliņ liesma apņēmusi burvi un tas sadedzis. Tikai burvja sirds palikusi neaizkarta. Ļaudis sirdi uzšķēluši un tur atradušās spalvas no dzīvniekiem un cilvēkiem, kuŗus tas apbūris.