Trosku cīmā dzeivuojis vīns būrs, jis muocējs rudzus aprunuot Kur tikai bejuši izlauzti rudzi, tyuliņ braukuši pi juo, atvaduši Trosku, jis aprunuojis rudzus, pīmīdzs izlauztūs rudzus ar kristu i būrs pagolam. Trosku cīmā treis reizes spēŗa pārkyuns, beidzamū reizi īspēŗa būra sātā. Kad daga būra sāta, tod brīsmīgi sprakstīja un pagales grīzjās vyrpulī vin. Saskrēja cvlvāki, suoka dzēst, kai tikai lej yudini viersā, guns kreit uz cylvākim. Tai vysi izbāgalēja, a pagaļu goli un ūgles kai vīsola skrīn un kreit uz cytu sātu jumtim. Tai nūdaga, leidz mīta golam, vyss Trosku cīms. Vysi cīma īdzeivuotuoji palyka kai stuov, bez kaidas mantības un puorsacēle pavysam uz cytu vītu dzeivuot, jo tur nivīns navarēja mīrīgi nūdzeivuot. Kur jau izataisa taidi čapašļi, tod mīra nava. Nyu paldīs Dīvam Trosku cīmā mīrīga dzeive, vacī būri izmyra, a jaunī nava īsamuocējuši čapašļuot, nu i ļauds tagad pavysam cytaidi, kai tūlaik beja.