Reiz nomiris viens saimnieks, ļauns, bezdievīgs cilvēks. Ielikuši viņa līķi pagrabā. Naktī puisis izdzirdis troksni un gājis lūkoties. Pa šķirbu viņš ieraudzījis, ka zārks vaļā, pagrabā deg gaiša uguns, un pie zārka divi melni vīri sarunājas. Viens teicis: «Rītā mūsu Pēterim bim-bam, bim-bam taisīs.» Viens melnais izņēmis līķi, bet otrs iegūlies zārkā. Pirmais paņēmis līķi. aiztaisījis zārka vāku, un devies prom. Otrā rītā sanākuši bērinieki. Puisis teicis, lai parādot, kas tas tur par līķi esot. Bērinieki attaisījuši vāku, bet puisis ielējis melnajam (tas bijis velns) acīs izkausētu alvu. Velns skrējis kaukdams, bļaudams uz mežu. Saimnieka līķi bērinieki atraduši dziļi mežā nosviestu.