Divas burvju rnātes katru nakti gājušas svešā kūtī govis slaukt. Reiz par laimi kūts augšā gulējis māju vīrs un tas dzirdējis: abas burvju mātes ienākot kūtī runādamas; viena teikusi: «Šoreiz es izslaukšu vairāk!» otra tiepusies: «Nekā, es izslaukšu vairāk!» Beidzot tā pirmā atstājusi lielu slauceni kūts vidū un pati iegājusi ar mazu slauceni kaktā slaukt; bet ik nu to govi izslaukusi, ik gājusi kūts vidū mazo slauceni izliet lielajā slaucenē. Tomēr otra ragana bijusi gudrāka: tā slepus, ik pēc katra lējiena, piešmaukusies lielai slaucenei un ielējusi sev. Pirmā slaukusi, slaukusi, bet piens kā neronas, tā neronas; otra turpretim lielījusies: «Re, kas man piena! es jau teicu, ka vairāk izslaukšu!» Tas nu tai naktī. Bet otrā naktī vīrs pagādājis labu metamo un paslēpies aiz renstelēm. Ap pusnakti burvenes klāt atkal, runādamas: « šoreiz es vairāk izslaukšu! » - «Nekā - es izslaukšu vairāk!» otra tiepusies. Un nu sākušas slaukt; bet vīrs neviļot uzklupis ar metamo un nositis abas divas.