Dažiem cilvēkiem esot ļaunas acis. Ja tie uzskatot bērnus vai lopus, tad tiem lēcoties kāda vaina. Ļaunajiem - burvjiem, raganām u. t. t. -- esot jākalpo vienmēr savam kungam, citādi tie nevarot nemaz dzīvot. Tie nerēķinoties pat ar saviem tuviniekiem. Tā Bruņinieces vīra tēvam Sēmes pagastā bijusi māsa burve. Ļaudis to saukuši par Burvju Līzi. Reiz Burvju Līze atnākusi ciemā pie sava brāļa. Mājas ļaudis Līzi pacienājuši ar pienu un gaļu. Burvju Līzei aizejot lopiem piens palicis nederīgs un kūtī sivēns slims. Brālis dzinies Līzei pakaļ, panācis to uz ceļa un sācis Līzi mizot. Gan šī lūgusies, lai laižot vaļā, bet šis ne, kamēr atburšot lopus. Tad Līze teikusi, ka nu jau viss labi būšot, lai tik tas ejot uz māju. Un tā ar bijis - kad brālis pārnācis mājās, suķis jau bijis vesels un lopi arī sākuši dot labu pienu.