Muižas ganu meita ierauga pelēku putnu egles galā; putns lielās: «Diensvidū izslaukšu to govi, tad to un tad atkal to!» Ganu meita pārdzen lopus pusdienā un pastāsta kungam, ko redzējusi un dzirdējusi. Kungs noprot, kas te darāms: paņem savu goda krustu no krūtim, ielādē bisē un gaida aiz laidara durvim paslēpies. Ne cik ilgi - atlaižas pelēkais putns un notupas vārtu galā. Kungs krauj virsū, putns pagalam. Te tai pašā brīdī izskrien istabas meita: lai nākot iekšā! Kunga māte itin piepēži nomirusi. Kungs steigšus aizsūta dakterim pakaļ: lai taču izmeklējot, kādēļ tik ātri mirusi! Dakteris atron krūtīs lielu pušumu un izvelk salocītu sudraba krustiņu no vainas. Nu tikai kungs atjēdzies, ka pats savu māti nošāvis: šī bijusi tā ragana.