Vienai saimniecei bijusi tāda savāda mode. Viņa staigājusi pa citu olnīcām. Kad nāburgi laiduši lopus ārā, tad saimniece aizgājusi uz nāburgu olnīcu, ar mazu meijiņu, slaucījusi olnīcu un teikusi: «Pus' man, pus' tev. Pus' man, pus' tev.» Tad viņa atkal aizgājusi uz savu māju un to dienu vairs nāburgos nerādījusies. Reiz viens mājas puisis noskatījies, kā nāburgu saimniece dara, un pa jokam paņēmis mazu meijiņu un kad mājas lopi bijuši izlaisti ganībās, ar to slaucījis olnīcu un skaitījis: Viss man, viss man.»

Puisis meijiņu nosviedis vāgūža priekšā pie vecas piekstas. Otrā dienā puišam nejauši gadījies gar piekstu iet. Pieksta bijusi pilla ar sviestu.

P i e z ī m e. Man vē1 ir sekoši uzrakstītāji piesūtījuši tādu variantu: J. Rubenis no Ērgliem, Z. Liepiņš no Salacas, J. Vīksne no Nīcas. Gluži tādu pašu teiku esmu arī Raunā dzirdējis. P.Š.