Tos aumeisteriešus, kas ir pie Gaujas, sauc par lejsgaliešiem. Nu tur reiz tā noticis. Kungs izcēlis no mājas vienu saimnieku un jaunais saimnieks nācis Jurģu dienā tai pašā mājā iekšā. Bet izgājēš bīš buris un ka gāš no mājas laukā, ta piemētāš uz ceļa kūjas un skuju zarus. Jaunais saimnieks nācis Ģurģu dienā iekšā un brīnējies, kas tās skujas un kūjas piemētāš. Bet jau trešā dienā saimniekam palicis zirgs klibs. Nu saimnieks gāš pēc padoma pie viena, pie otra un pēdīgi šo vienc izmācīš, kā lei darot. Nu saimnieks salasīš izmētātās kūjas un skujas, dasēš labi lielu akminu un iesviedis attakā. Bet nu drīz vie vecā saimnīca ieskrēsi un lūgusies, lei dodot šai dzert. Saimnieks nedevis un nedevis un sacīš, lei šī ietot prom. Pēdīgi saimnīca aizgāsi ar. Nu tā vecā saimnīca palikusi slima un kliegusi un brēkusi un ilgi sagulēsi uz gultas.