Viena saimniece skrējusi raganās. Izslaukusi govis, aiznesusi labību u. t. t. Visai apkārtnei tā darījusi daudz ļauna. Visvairāk no tās cietis nāburgu saimnieks. Tam viņa aiznesusi visu, kas tik gadījies. Viens vecāks vīrs saimnieku mācījis, lai pa naktim visu noliekot un apstaigājot kūti un klēti. Vienā naktī saimnieks arī gājis apraudzīt kūti un tur atradis svešus cecumus. Viņš tos salauzis un izmetis ārā. Rītā saimnieci-raganu atraduši mirušu lielās mokās.