Tas māt ar meit bijuš pirti un domājuš iet raganās. Māte jājus ar biškoku, meit ar piestu. Puisis noklausījies un ielīdis biškokā. Tā nu viņi jājuš pār jūru un skaitījuš: « Pruta, pruta, dunda, dunda!» Tad slaukuš govis un lējuš krējumu puisim virsū. No rīts puisis līdis no biškoka ārā pavisam ar krējumu kā ar līmi noliets. Māte sacis, ka viens to būt zinājis, būt atstājš puisi jūŗas dibenā.