Reiz vienam puisim bija uzgājusi liga: katru nakti, tikko aizmidzis, viņam licies, ka viena sieva viņu sedlo un jādelē pa kalniem, pa lejām; dažreiz jutis, ka jāj pat pār koku galotnēm. Rītiem atmodies gluži nosvīdis, bez gala noguris. No tam puisis palicis tik nespēcīgs, ka ejot ribas vien klaudzēja. Ko iesākt nabadziņam? Te reizi saticies ar tādu paburvi, ļoti prātīgu cilvēku. Tas pamācījis, kas darāms. Puisis pagādājis sērmūkšļa nūju, deviņkrustainu, apgulies, izlikdamies par piemigušu. Tiklīdz iekrācies, ragana klāt. Vispirms istabā šur, tur paspiguļojusi maza, sēra liesmiņa, bet pēc tam sacēlusies itin krietna auka. Bet puisis, līdz ko vējš gadījies, cirtis ar nūju trīsstūriskis vējam tiešām viducī. Ne divreiz nūju nepavēcinājis - ieraudzījis: pie gultas stāv liela, skaista, melna ķēve. Veikli uzgrūdis apaušus galvā un - lai gan dzirkstes sprauslājusi - vedis tikai prom pie kalēja, licis apkalt un sācis jāt. Ķēve aulekšojusi tik ātri, ka pasaulē neviens zirgs arī nesaskrietu līdzi. Puisis tad vedinājis kungus ar viņa ķēvi jāties iet un ikreiz savinnējis lielu naudu. Beidzot kungi vēlējušies ķēvi iemainīt, solīdami piedevas lieliskām. Puisis paņēmis arī piedevas un mainījis ar vienu kungu; tikai to kungam piesacījis: «Nepalaid nekur ķēvi bez apaušiem!» Pieteicis to un jājis savu jauno zirgu uz mājām. Bet kungs priekā no tam vien sapņo: «Nu iešu jāties ar daudziem. nu gūšu naudas vai cik!» Pārjājis savā pilī, kungs licis ķēvi ielaist stellinģī. Bet sulainim iepaticies ķēvei ļaut izvārtīties, noņēmis apaušus. Kā noņēmis apaušus, ķēve kā bults aizaulekšojusi. Puisis pārjāj mājās - redz: viņa saimniece guļ krāsns augšā un pie kājām un rokām tai pakavi. Šī nočukstēja: «Es tev atriebšos, lai tikai iebaudīšu smadzenes!» Tad ragana izgājusi laukā, bet puisis pakaļ - ierauga: šī apgulusies apakš kadiķa krūma un pa muti izlaižas spožs tauriņš, bet pati guļ bez elpas. Puisis pagrūž tai apakšā savu sērmūkšļa nūju un gaidīs. Drīzi pēc tam spožais tauriņš (spīgana) atkal atlaižas un ielies mutē atpakaļ. Bet tūliņ arī nākuši sirmi dūmi pa degunu un raganai burvības spēks izgarojis. No tā brīža viņa vairs nekā nevarēja padarīt.