Vīns soldots guoja nu dīnests un īguoja paprasīt nakts muoju kaidā vacā būdiņā. Tur dzeivuoja vaca vecīte. Vecīte īlaidja soldotu puorgulēt sovā ustabiņā. Soldots atsagula uz cepļa, bet vecīte gultā. Ap pusnaktim vecīte pīsacēļa, pajēmja sovu vāzdu, apguoja treis reizes ap pīstu un pasacēļa debesīs. Soldots tū redzēja. Jis arī nūkuopja nu cepļa, pajēmja tū pašu vazdu, apguoja treis reizes ap pīstu un arī pasacēļa gaisā. Vecīte stuovēja pi mēneša un luodēja mēnesi. Soldots suoka luodīt vecīti. Tad vecīte nūsalaidja zemē, apguoja atpakaļ treis reizes ap pīstu un atsagula. Soldots arī nūsalaidja zemē, apguoja treis reizes atpakaļ ap pīstu un atsagula uz cepļa. Izausa gaisma. Pīsacēļa vecīte, pīsacēļa arī soldots un aizguoja sovu ceļu, bet vecīte palyka vīna paša un puorstuoja luodīt mēnesi.