Vienā Kurzemes mājā saimniece, iedama no rīta govis slaukt, ieraudzījusi, ka kūts durvis apvemtas ar raganas vēmekliem. Viņa tos tūliņ nokasījusi un iemetusi krāsnī. Te uzreiz atskrējusi, elsdama, pūzdama, nāburgu saimniece un lūgusi lai tai aizdodot sāls, ko brokastam pielikt. No lielas steigšanās viņa esot tā nokususi, ka gribētu drusku padzerties. Dabūjusi kāroto ūdeni, tā sirsnīgi pateikusies un aizgājusi. Mājenieki nu tik sapratuši, ka kaimiņu saimniece bijusi ragana.