Raganas staigājot pa ganībām, lasot zāles un liekot slaucenēs. Raganām slaucenēs zāle pārvēršoties par pienu. Kuŗa tiesā zāles lasot, tam pienu govim atraujot. - Vienam saimniekam ragana apraganojusi lopus. Saimniekam kaimiņos dzīvojis labais burvis, kas atpestījis no ļaunajām burvībām. Tas licis saimniekam izurbt stenderē trīs caurumus, nokarsēt sarkanu vāģu tapu, iebāzt pie kūts atrastos raganas spļaudekļus caurumos un tad ar tapu tos dedzināt. Bet kad kāds dzert tanī laikā prasot, lai nedodot. No kaimiņiem atskrējusi viena sieva un lūgusi nodzerties, bet saimnieks nedevis, un tā nu ragana pagalam bijusi. Viens cits saimnieks atradis pie mājas sienas raganas spļāvekļus. Gājis pēc padoma pie stiprā burvja, 136 gadus veca Krama. Krams pamācījis saimnieku, lai tas raganas spļāvekļus ieliekot ragā, aiztaisot galu ciet un iemetot ugunī un pats stāvot pie uguns klāt, tad redzēšot, kas burvis, un burvība sadegšot. Bet ja kāds prasot dzert, lai nedodot ar savu roku. Parādīt ūdeni varot, tik dot ne. Saimnieks tā izdarījis, kā stiprais burvis mācījis. Ragam ar spļāvekļiem degot, no otras mājas atskrējusa sieva un lūgusies dzert. Saimnieks gan ūdens spaini parādījis, bet sieva gribējusi, lai saimnieks, ar savu roku iedotu, un teikusi: kā tad šī no visa spaiņa dzeršot, lai iedodot kaut stopu, bet saimnieks nedevis, un tā burve palikusi bez balss uz visu mūžu.